Demogrāfiskā situācija Krievijā

Raksta autors: Jānis Hermanis

Krievijas valsts statistikas dienests (Rosstat) publicējis informāciju par galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem aizvadītajā gadā, saskaņā ar kuru tās iedzīvotāju skaits 2025. gada sākumā ir 146 milj. jeb par 28 tūkst. (0,02%) mazāk nekā pirms gada. Kāda ir Krievijas demogrāfiskā situācija un tās pēdējo gadu tendences? Un kā iebrukums Ukrainā, kas nesis nozīmīgus cilvēku upurus, ir atspoguļojies pašas agresorvalsts demogrāfijas rādītājos?

Iedzīvotāju skaits

Krievijas iedzīvotāju skaits, kas tiek uzrādīts tās oficiālajā statistikā, jau vairāk nekā 10 garumā ir “uzpūsts”, jo ietver arī 2014.gadā okupēto Krimas pussalas teritoriju (apmēram 2,5 milj. jeb 1,7 % no kopējā skaita). Ieviešot datu korekciju, kurā nodalīta Krimas pussala, Krievijas iedzīvotāju skaitam 2025. gada sākumā būtu jābūt ne vairāk kā 143,5 miljoni (skat. 1.attēlu). Abos uzskaites variantos ir redzams, ka iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties jau 5 gadu garumā.

1.attēls. Krievijas iedzīvotāju skaita izmaiņas.

Iedzīvotāju skaita izmaiņu tendenci parasti nosaka 2 faktori: iedzīvotāju dabiskā kustība (+piedzimuši – nomiruši) un mehāniskā kustība jeb starptautiskā migrācija (+ieradušies – aizbraukuši). Attiecīgo rādītāju dinamika pēdējos gados atspoguļota 2. attēlā.

2.attēls. Krievijas iedzīvotāju skaitu ietekmējošie faktori.

Rosstat dati uzrāda, ka Krievijā jau 8 gadus pēc kārtas nomirst vairāk nekā piedzimst – tātad iedzīvotāju dabiskā kustība ir negatīva. Taču to daļēji kompensē pozitīva migrācijas bilance, jo, kā redzams, imigrantu no citām valstīm ir vairāk nekā emigrantu.

Migrācija

Krievijā ik gadu ierodas vairāki simti tūkstoši cilvēku no citām valstīm, 2024. gadā šim skaitlim sasniedzot gandrīz 1 miljonu. Iespējams, ka faktiskais iebraucēju skaits ir vēl lielāks. Rosstat publicētajos datos redzams, ka Krievijas iedzīvotāju skaita papildinājumu nodrošina galvenokārt atbraucēji no NVS valstīm, jo īpaši – no Tadžikistānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas, Armēnijas, Kazahstānas. Pakāpeniski pieaug imigrantu skaits arī no NVS valstīm, piemēram, Ķīnas, Indijas, Vjetnamas. Vienlaikus notiek arī emigrācija, kas pārsvarā ir virzienos uz iepriekš minētajām valstīm, taču šī atpakaļplūsma ir ar mazāku intensitāti – kas nozīmē, ka Krievijā pakāpeniski nostiprinās dažādas cittautiešu diasporas.

Dzimstība

Dzimušo skaits Krievijā jau kopš 2016. gada pakāpeniski slīd uz leju. To ietekmē potenciālo vecāku skaita samazināšanās, jo reproduktīvajā vecumā ienāk paaudze, kas piedzima pagājušā gadsimta beigās – toreiz Krievijā dzimušo skaits 10 gadu laikā nokritās aptuveni par 40 %, un tagad šīs izmaiņas atbalsojas mūsdienās. Vienlaikus šobrīd samazinās arī summārais dzimstības koeficients (bērnu skaits, kas vidēji statistiski piedzimst vienai sievietei). Sagaidāms, ka dzimušo skaits arvien vēl kritīsies vēl vismaz 5 gadus – līdz brīdim, kas reproduktīvajā vecumā ienāks 21. gadsimta sākumā dzimušie, kuru skaits jau būs lielāks. Taču nav pamata prognozēt pārāk strauju dzimušo skaita kāpumu, jo starp karā bojāgājušajiem noteikti ir arī attiecīgās vecuma grupas vīrieši, kas vēl varēja būt potenciālie tēvi. Vēl ir jāpiemin apstāklis, ka Krievijā uz vispārējā fona dzimstības rādītāji ir augstāki Ziemeļkaukāzā, Urālos u.tml. reģionos, kurus vairāk apdzīvo dažādas ne-krievu tautības.

Mirstība

Rosstat uzrādītais mirušo skaits Krievijā 2024.gadā nedaudz palielinājās, bet šeit uzsvars ir uz vārdu salikumu “Rosstat uzrādītais”, jo uzreiz ir saskatāmas vairākas pazīmes, kas liek apšaubīt uzrādīto mirstības datu atbilstību.

Pirmkārt, Rosstat publicētajos ikmēneša datos, kur var ļoti uzskatāmi redzēt COVID-19 vīrusa ietekmi (skat. 3.attēlu), mirušo skaits jau 2022.gada aprīlī sāk “normalizēties” līdz pirmspandēmijas līmenim (vidēji 150 tūkstoši mēnesī +/-10%). Visā pandēmijas periodā ārkārtas mirstība Krievijā sasniedza apmēram 1 miljonu. Apmēram šādi paši cilvēku zaudējumi varētu būt sasniegti arī uzsāktās karadarbības dēļ. Ukrainas puse ziņo, ka 3 gadu laikā kopš kara sākuma Krievijas dzīvā spēka zaudējumi ir gandrīz 900 000 – kas, protams, ir ļoti aptuvena informācija, taču tādā gadījumā vidējam mirušo skaitam Krievijā šajā periodā bija jāpieaug vismaz par aptuveni 20 tūkstošiem mēnesī. Rosstat publicētajos mirušo skaita datos nekādas svārstības kara dēļ nav saredzamas.

3.attēls. Mirušo skaits Krievijā dalījumā pa mēnešiem.

Otrkārt, jebkurš sevi cienošs valsts statistikas birojs regulāri publicē informāciju par iedzīvotāju skaita sadalījumu pēc dzimuma un vecuma. Ja ir pieejami šādi dati, tad var pietiekami precīzi novērtēt, kā laika posmā starp atskaites periodiem ir mainījies, piemēram, 2000.gadā dzimušu vīriešu skaits. Tikpat labi varētu novērtēt dinamiku arī citās vecuma grupās, īpašu uzmanību pievēršot tām, kuras bijušas aktīvi iesaistītas karadarbībā. Tas ļautu skaidrāk novērtēt kara ietekmi – cik cilvēku ir gājuši bojā, vai arī aizbraukuši no Krievijas, lai izvairītos no iesaukuma. Taču Rosstat šādus vecuma un dzimuma struktūras datus ir pārstājusi publicēt. Agrāk šādas publikācijas bija ik gadu, bet pēdējie šādi dati ir tikai uz 2022. gada janvāri – tātad pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Treškārt, Rosstat kopš kara turpina novērtēt un publicēt sagaidāmā mūža ilguma datus, kuri jau 2023. gadā atguvušies līdz pirmspandēmijas līmenim (skat. 4.attēlu). Šeit jāpaskaidro, ka sagaidāmais mūža ilgums ir statistikas rādītājs, kuru aprēķina, vadoties no mirstības datiem visās vecuma grupās. Tas parasti pazeminās periodos, kad notiek kari, epidēmijas, ekonomiski satricinājumi, strauji pieaug noziedzība u.tml. Jo jaunāki cilvēki mirst, jo jūtīgāks ir šis rādītājs. Pat Covid-19 laikā, kad mira pārsvarā gados vecāki iedzīvotāji, sagaidāmā mūžā ilguma kritums bija diezgan labi pamanāms. Taču pēc kara sākuma, kurā bojā gājuši galvenokārt jauni vīrieši, šis rādītājs uzlabojas vienlīdz gan sievietēm, gan vīriešiem - tā, it kā nekāda kara nemaz nebūtu bijis.

4.attēls. Jaundzimušo sagaidāmais mūža ilgums Krievijā.

Iedzīvotāju sastāvs

Krievijā, līdzīgi kā daudz kur citur, vērojama novecošanās un tas, ka samazinās iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā. Pieaug cilvēku skaits, kas gatavojas doties pensijā, savukārt vietējo jauniešu skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu līdzvērtīgu paaudžu maiņu (skat. 5. attēlu, kurā iezīmēts darbspējas vecums un tajā ienākošo / no tā izejošo vecuma grupu skaits). Lai mazinātu pieaugošu demogrāfisko slodzi un spiedienu uz budžeta izdevumiem, Krievijā šobrīd tiek būtiski paaugstināts pensionēšanās vecums. Taču ar to nepietiek – saglabāsies nepieciešamība piesaistīt darbaspēku no citām valstīm. Tāpēc iedzīvotāju sastāvs atjauninās uz iebraucēju rēķina.

Kā zināms, Krievijā jau līdz šim ir dzīvojuši daudz dažādu tautību un etnisko grupu iedzīvotāju. Šāda veida statistika (par iedzīvotāju nacionālo sastāvu) tiek aktualizēta un publicēta vispārējās tautas skaitīšanas laikā, kas pēdējo reizi tika veikta 2020. gadā. Saskaņā ar šiem datiem pamatnācijas (t.i., krievu) īpatsvars ir 72 %. Tātad krievi ir nospiedošā vairākumā gandrīz visur (atskaitot atsevišķas nacionālās republikas). Tomēr jānorāda, ka pašā jaunākajā vecuma grupā (0-4 gadu) krievu īpatsvars ir zemāks (67 %). Tas nozīmē, ka cittautieši aktīvāk rada pēcnācējus nekā krievi, un laika gaitā Krievijā pakāpeniski pieaugs citu tautību īpatsvars, kamēr pamatnācijas daļa samazināsies.

5.attēls. Krievijas iedzīvotāju sadalījums pēc dzimuma un vecuma un tautības (krievi / pārējie).

Kopsavilkums

Krievijas oficiālās statistikas biroja uzrādītais iedzīvotāju skaits ir zemāks nekā patiesībā – tajā ir ietverti okupētajās teritorijās dzīvojošie, kā arī nav uzskaitīts pēdējo gadu laikā bojā gājušo skaits pēc iebrukuma Ukrainā. Kara sekas statistikā tiek slēptas, atsevišķos gadījumos apzināti uzrādot nepilnīgus un neprecīzus rādītājus, bet citos – izvairoties no atsevišķu demogrāfisko rādītāju turpmākas publicēšanas. Šīs karadarbības tiešā skaitliskā ietekme ir aptuveni līdzvērtīga C-19 pandēmijai, bet netiešās sekas vēl būs lielākas, jo nākotnē negatīvi iespaidos arī dzimstību. Ņemot vērā to, ka Krievijā samazinās iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā, tā pakāpeniski kļūst aizvien vairāk atkarīga no imigrācijas. Lai arī pamatnācijas īpatsvars šobrīd ir pārliecinošs (virs 70 %), līdz ar paaudžu nomaiņu tas pakāpeniski samazināsies. Nostiprinoties citu tautu diasporām, noteiktos apstākļos tas var radīt apdraudējumu Krievijas teritoriālajai integritātei. Agresorvalsts, kura cenšas uzspiest savu “krievu pasauli” citām valstīm, ir palaidusi garām to, ka “krievu pasaules” pozīcijas pašas iekšienē kļūst vājākas.